Kad mīlam nedomājot
Viens no mūsdienu vācu filozofiem Hartmuts Roza saka - tas, par ko mēs visu zinām un ko kontrolējam, un pilnībā pārzinam, tas - mūs vairs nespēj uzrunāt, iedvesmot, ienest ko jaunu mūsu dzīvēs.
Dzīvē mūs tik daudz kas “tur uz grauda”. Mūsu pienākumi, apņemšanās, saistības, arī mēs paši - kā gan citādi - mēģinām, bieži pēdējiem spēkiem, kontrolēt, pārzināt, neizlaist no rokām to, ko dzīve arī mums piespēlē pilnīgi negaidot. Un tas ir labi, jo tā ir mūsu atbildība - ar saprātu, kritisko domāšanu saprast, zināt, pārzināt, cik vien iespējams, pašiem noteikt, kur mūsu dzīve virzās, kas ar to notiek, ko tā ar mums dara.
Bet ir tādi brīži, kad kaut kas ir jādara nedomājot, spontāni, atsaucoties sirdij. Varbūt tie ir brīži, kad vairs neko nevar saprast. Kad notiek kaut kas ar prātu neaptverams, tad ir jāieslēdz sirds un jāvadās pēc tās. Kur kaut kas nedomājot, ielaužas pie mums.
Evaņģēlijā ir viens stāsts par sievieti, kura ielaužas pie Jēzus, kad viņš sēž solīdu teologu un viedokļu līderu pieņemšanā. Viņai ir pilnīgi vienalga, cik solīdi visi ir, jo izgāž uz Jēzus kājām milzīgi dārgas smaržas vai eļļu, kā rezultātā - viss solīdums vējā un ieplānotā sanāksme izgāzusies. Lai cik dīvains neliktos šis stāsts, tas ir par to, vai mēs ļaujamies mūsu dzīvēs notikt tam, kas var mūs uzrunāt, mainīt, svētīt. Šī sieviete simbolizē visu to, ko mēs dzīvē gribam, bet nespējam kontrolēt un nopirkt vai ar naudu no tā atpirkties - piedzimšanu, bērnus, izaugšanu par labiem cilvēkiem, bet arī slimības, vecumu un nāvi. Visu, ar ko vai par ko mēs nemitīgi cīnāmies tā vietā, lai tam ļautos, ļautos tam, ka tā ir, vai arī tam, ka tā nav.
Un viss šajā stāsta beidzas ar to, ka Jēzus saka: “Tava ticība tevi ir izglābusi. Ej ar mieru!” Bet varbūt tiešām - mūs izglābs tas, ko darām no sirds, vēlamies no sirds, viss labais, kas ienāk negaidot - kā pirmais sniegs, kā negaidīta sajūta no rīta pamostoties, ka tik ļoti gribās dzīvot.
Tas radīs mīlestību, radīs dzīvību, radīs prieku un spēku dzīvot, jaunu elpu iedos. Tie ir brīži, kad mīlam nedomājot, darām labu nedomājot, apķeramies nedomājot. No tiem arī nāk spēks jaunai dienai. Kad paver cieši aizvilktos dzīves aizkarus un negaidīti ieraugi - viss tomēr ir labi. Daudz labāk nekā varētu būt.
Linards Rozentāls, Vecāku mājas kapelāns un Lutera draudzes mācītājs
Iniciatīva tiek realizēta Bērnu slimnīcas fonda ESF projekta nr.9.2.2.3/22/A/015 “Holistisks un multidisciplinārs atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem - II” ietvaros.
Foto:unsplash.com
#ESfondi #ESF #EiropasSociālaisFonds #atbalsts #CilvēksIrVērtība #spēkskatraidienai #VecakuMaja
